Pavasaris ir laiks, kad arī daudzdzīvokļu māju iedzīvotaji savu balkonu vai terasi var sākt pārvērst par miniatūru dārziņu ar pašu audzētām puķēm, garšaugiem un dārzeņiem. Gaišā balkonā ražu dod gan garšaugi, gan dārzeņi, bet arī ēnā aug daža laba kultūra. Ar dārzkopības speciālista dotajiem padomiem pašu audzēti dārzeņi noteikti ir daudz garšīgāki un veselīgāki par tiem, kurus varam iegādāties veikalā.

Lai arī daudzi cilvēki lepojas ar sava dārziņa vai zemes gabala iegādi, tas neliedz baudīt garšvielu un dārzeņu audzēšanas priekus arī dzīvojot savā dzīvoklī. Teicams risinājums pilsētniekiem, kas ilgojas pēc sava dārza stūrīša ir mazdarziņš uz balkona vai terases. “Ņemot vērā to, ka pieprasījums pēc ekoloģiski tīriem produktiem kļūst arvien lielāks, esam secinājuši, ka daudzi cilvēki arvien biežāk izmanto savu balkonu vai terasi dārzkopības vajadzībām. Un kas ir izdevīgāk par došanos uz savu balkonu vai terasi un noplūkt svaigus un gardus tomātus vai salātus,” priecājas Biolan dārzkopības konsultante Inese Käspri.

Augi saulē un ēnā.

Garšaugi, pupiņas, salāti, kāposti un dārzeņi vislabāk aug uz atvērta balkona. Iestiklots balkons vai lodžija ir kā siltumnīca, un tajā ļoti labi jūtas tieši siltumu mīlošie dārzeņi:, tomāti, čili, gurķi un baklažāni. Gandrīz visi augi bauda saulainu dienvidu puses balkonu.

“Ja balkons ir ēnas pusē, nav pamata izmisumam! Audzēšanai ēnā tiek izvēlēti augi, kuru raža nav atkarīga no saules. Piemēram, salāti, rukola, zaļumi, lapu kāposti, redīsi un bietes ir gardumi, kurus ir vērts mēģināt audzēt ēnā,” iedrošina Inese Käspri.

Augi kastes un podos uz balkona.

Augi tiek nogādāti uz balkona tikai tad, kad vairs nav nakts salu riska. Iestiklotā balkonā jūs varat uzsākt augu audzēšanu maija sākumā, atvērtā balkonā – maija beigās.

“Daudzi pavasara ziedi panes vēsu laiku, tāpēc pirms augu sezonas balkonu ir vērts izrotāt ar atraitnītēm, sīpolpuķēm, prīmulām un efejām,” iesaka Inese Käspri.

Aprīlī var sākt balkonā stādāmo augu diedzēšanu. Vēl ir laiks sēt kāpostu, baziliku, citronmelisu un timiānu. Gurķi un cukini ir siltumprasīga kultūra, tos sēj ap maija svētkiem. Sēklas dīgst, ja temperatūra ir augstāka par + 14 – 15°C.  Maijā salātus, rukolu, bietes, dilles un redīsus var sēt tieši uz balkona.

“Ja vēlaties garšaugus iegūt viegli un ātri, nopērciet iecienītāko garšaugu izlasi veikala dārzeņu nodaļā un pārstādiet tos lielākā podā vai audzēšanas maisiņā uz balkona. Jo lielāks pods, kurā garšaugi atradās pirkšanas laikā, jo ātrāka būs auga augšana mājās,” dārzkopības konsultante Inese Käspri mudina eksperimentēt. Arī lapu salātus var stādīt uz balkona. Salāti labi jūtas vēsumā un sāk augt, tiklīdz aukstums atkāpjas.

Bioogle atvieglo augsnes mitrināšanu.

Augu laistīšana uz balkona ir darbietilpīgāka nekā dārza laistīšana, jo balkona augi aug podos, maisos vai citos traukos, kur augsnes daudzums ir ierobežots. Jo mazāks pods, jo ātrāk augs izmanto augsnē esošo ūdeni.

“Balkona augu stadīšanai  ieteicams izvēlas augsne ar bioogli. Laistīšanas laikā bioogle piesaista ūdeni un, augsnei žūstot, to nodod augam. Pateicoties biooglei, balkona augu laistīšanas intervālu var pagarināt,” iesaka Inese Käspri. “Stādīšanas kastes ar ūdens rezervuāru ir palīgs audzētājiem, jo kastē esošais ūdens apjoms ir pietiekams līdz pat nedēļai. Maiss augu audzēšanai tiek ievietots kaste virs ierīkota ūdens rezervuāra. Vienkārši piepildiet ūdens rezervuāru, un jūsu augi absorbēs visu nepieciešamo ūdeni augšanas maisa augsnē. Ūdeni traukā pievieno atbilstoši vajadzībai. Pateicoties stādīšanas kastei, balkona dārznieks vasarā var atpūsties, ja atceras parūpēties par iestiklotā balkona ventilāciju,” turpina Inese Käspri.

Atcerieties, ka karstumā augi patērē ievērojami vairāk ūdens nekā ēnā. Arī vējš palielina augu nepieciešamību pēc ūdens.

Papildmēslošana - ērts veids balkona augu mēslošanai.

Lai iegūtu bagātīgu ražu, svarīgi ir arī augus nodrošināt ar vajadzīgajam barības vielām. Augšanas periodā, kad augiem rodas papildus vajadzība pēc barības vielām, visātrākā iedarbība būs, izmantot atsķaidītus putnu mēslus.

”Papildmēslošana vajadzīga audzējot gan siltumnīcās, gan uz lauka. Ja sākumā augsne sagatavota barības vielām bagāta, ja dārznieks nav skopojies ar kompostu un kūtsmēsliem, piebarot jāsāk tikai mēnesi vai pusotru pēc iestādīšanas. Ja augsne nabadzīgāka, papildmēslojums vajadzīgs jau divas nedēļas pēc iestādīšanas. Ērti ir apvienot mēslošanu un laistīšanu. Papildmēslošanu veic katrā vai katrā otrajā laistīšanas reizē; tas atkarīgs no augsnes sastāva,” stāsta Inese Käspri.

Lai izvairītos no pārmēslošanas, mēslošana javeic vienmerīgi, izsējot granulas virs auga sakņu zonas, jo pārmēslošana var būt bīstamaka par nepietiekamu mēslosanu. Augi barības vielas saknēs uzņem no augsnes šķīduma.

Papildmēslošana – rīkojieties šādi:

1. Iestādiet augus.
2. Pēc stādīšanas starp augiem veidojiet padziļinājumu mēslojumam.
3. Ievietojiet padziļinājumā piemērotu devu organiskā mēslojuma, piemēram, granulētus vistu mēslus, atbilstoši dozēšanas norādījumiem.
4. Mēslojumu vienmērīgi izberiet uz augsnes virsmas un iestrādā augsnē.
5. Vasarā augus laistiet tikai ar tīru ūdeni.

Vairāk informācijas:

Biolan dārzkopības konsultante Inese Käspri (inese.kaspri@biolan.com +372 5566 4936