Ekodārzs
Ekodārzs
Videi draudzīga saimniekošana jeb ekoloģiska dārzkopība ir izdevīga un interesanta. Ekoloģiski audzēti dārzeņi ir tīri un kvalitatīvi. Ekoloģiska dārzkopība pēc būtības ir vides aizsardzība. Šāda dārzkopība no dārznieka prasa vairāk zināšanu un plānošanas, mazliet vairāk darba un pacietības, bet arī dod vairāk.
Ekoloģiskā dārzkopībā būtiska nozīme ir kompostēšanai. Taču bez komposta augsnes ielabošanai izmanto arī citus dabīgus mēslojumus, piemēram, dolomīta miltus, kaulu un asins miltus, kā arī sasmalcinātu ragu pulveri. Var izmantot gan pašu dārza vai saimniecības atkritumu kompostu, gan mēslu kompostu. Mēslu kompostu var aizstāt ar apstrādātiem granulētiem mēsliem, kas tiek pārdoti ar dažādiem nosaukumiem.
Saimniecības atkritumu kompostēšanai ir vēl viens labums: tā samazināsim atkritumu izgāztuvju slodzi un saudzēsim vidi. Saglabāsim augiem noderīgās barības vielas un ievadīsim tās atpakaļ dabas apritē. Turklāt dārzkopis, izmantodams kompostu, ietaupa naudu, jo komposta trūdzeme ir lielisks augsnes ielabošanas un mēslošanas līdzeklis.
Ekoloģiskā dārzkopībā neizmanto ķīmiskus augu aizsardzības līdzekļus, tos aizstāj ar nekaitīgiem līdzekļiem un metodēm.
Ekoloģiskās dārzkopības mērķis ir ar dabīkiem līdzekļiem iegūt pēc iespējas bagātīgāku un kvalitatīvāku ražu. Eko dārznieks īpašu uzmanību pievērš izaudzēto dārzeņu kvalitātei. Laba raža izaug labā augsnē, un tāpēc zemes kopšana ir ļoti svarīga. Laba augsne ir dzīva – tajā ir daudz dažādu dzīvotspējīgu, rosīgu mikroorganismu.
Augsne, no kuras tikai ņem, ātri noplacinās. Lai atdzīvinātu mikroorganismu darbību, augsnē iemaisa organiskās vielas. Organiskās vielas pievieno kompostētā veidā, iemaisot augsnē piemājas dārzā izaudzēto sakņaugu lapas, koku lapas un citus atkritumus, kā arī izmantojot dažādus segmateriālus. Mulča neļauj saaugt nezālēm, saglabā augsnes mitrumu un sargā augsnes virskārtu no saules, vēja un erozijas. Zem seguma labi jūtas arī sliekas.
Taču eko dārzniekam jābūt pacietīgam, jo augsne neatdzīvosies tūlīt – paies divi līdz pieci gadi.
Ekoloģiskajā dārzkopībā visur tiek ievēroti dabas likumi. Palūkojoties sev apkārt, redzēsiet, ka dabā aug ļoti dažādas augu sugas. Arī piemājas dārzā vajadzētu audzēt pēc iespējas vairāk dažādu sugu augus. Viena no šīs metodes priekšrocībām ir, piemēram, cīņa pret kaitēkļiem – ja arī kaitēkļi iegūst daļu ražas, lielākā daļa tomēr tiek glābta, jo dažādus augus apdraud dažādi kaitēkļi.
Pie ekoloģiskās dārzkopībā metodēm pieder arī augseka, kā mērķis ir saudzēt augsni un tās barības vielu krājumus. Dažas augu sugas daudz izmanto augsnē esošās barības vielas, citas daļu un vēl citas pavisam maz. Augsekas pamatprincips ir dažādās dārza daļās sējamo augu rotācija: dārzs tiek sadalīts četrās daļās un labākajā, visauglīgākajā zemes gabalā pirmajā gadā audzē dārzeņus, kam nepieciešams īpaši daudz barības vielu (kāpostus, selerijas, puravus, ķiplokus, gurķus, tomātus, ķirbjus). Nākamajā gadā tajā pašā daļā audzē nedaudz pieticīgākus augus (burkānus, bietes, redīsus, sīpolus, kāļus, rāceņus, spinātus, salātus, dilles, pētersīļus) un trešajā gadā vismazprasīgākos (zirņus, pupas, kartupeļus). Ceturtajā gadā zeme atpūšas, un tajā sēj augsnes auglību uzlabojošus augus (tīrumu sinepes, āboliņu, dzelteno vai zilo lupīnu, sarkano āboliņu, sējas seradellu), ko rudenī ierok zemē.
Ekoloģisko dārzkopību sāk ar augsnes sagatavošanu. Augsni uzrok, izlasa daudzgadīgo nezāļu saknes un, ja nepieciešams, kaļķo. Augsnē iemaisa labi satrūdējušu kompostu vai, ja tā vēl nav, labu dēstu kūdru un pirktu organisko mēslojumu, piemēram, kūtsmēslu granulas vai ragu pulveri, kaulu miltus un aļģes.
Mēslojumam izmanto organiskos mēslojumus, arī tīrus koka pelnus, kas satur kaļķi, tāpat dolomīta miltus. Turpmāk mēslošanai var izmantot arī augu novilkumus, ko gatavo no nātrēm, dziedniecības tauksaknēm, tīrumu kosām un dažiem garšaugiem.
Augsnes mulčēšanai var izmantot nopļautu, sasmalcinātu zāli, salmus, sienu, zaru šķeldu vai sakapātus svaigus bērza, vītola un citus zarus, priežu mizu, kompostu.
Ir vērts pamēģināt!