Kompostēšana – ekoloģia un ekonomija
Kompostēšana ir daudzveidīgi efektīva ekoloģiska rīcība, ko viegli veikt ikdienā. Tā palīdz samazināt vides noslogošanu un ietaupīt izdevumos par atkritumu apsaimniekošanu.
Trešā daļa no mājsaimniecības atkritumiem ir bioatkritumi. Kompostejot bioatkritumus, iegūsiet vērtīgas vielas augsnes uzlabošanai un ietaupīsiet arī atkritumu transportēšanas izmaksas.
Pašvaldību atkritumu apsaimniekošanas noteikumi nosaka, cik bieži nekustamo īpašumu īpašniekiem jāiztukšo atkritumu tvertnes. Ja papildus šķirošanai bioatkritumus kompostē vai savāc atsevišķi, lielākajā daļā pašvaldību atkritumu tvertņu iztukšošanas intervāls var būt četras nedēļas visu cauru gadu. Tiešie ietaupījumi rodas no atkritumu tvertņu retākas iztukšošanas.
Ja bioatkritumus nešķiro un tie nonāk jaukto atkritumu tvertnēs, vasarā atkritumu tvertnes ļoti nepatīkami ož pašu pagalmā. Bioatkritumi sadzīves atkritumu poligonos pūst anaerobos apstākļos un rada metānu, kas ir viena no kaitīgākajām siltumnīcas efektu radošajām gāzēm. Bioatkritumi ne tikai izdala metānu, bet arī rada nepatīkamas smakas atkritumu poligonos, pievilina kaitēkļus un infekcijas izplatošus dzīvniekus, un palielina atkritumiem nepieciešamo vietu.
Kompostējiet barības vielas, lai izmantotu tās lietderīgi.
Kompostēšana ir dabisks veids, kā atgriezt organiskos, trūdošos atkritumus atpakaļ augsnē dabas cirkulācijā. Kad bioatkritumus kompostē, izdalās galvenokārt oglekļa dioksīds, siltums un ūdens tvaiki. Kompostēšanas procesa gala produkts ir barojoša augsnes trūdviela, ko var izmantot pašu dārzā, un samazinās nepieciešamība pirkt mēslojumu.
Virtuves bioatkritumi ir lieliski piemēroti kompostēšanai, jo tajos ir daudzveidīgas barības vielas dabas mikroorganismiem, kuri darbojas kā komposta pārstrādātāji. No virtuves kompostā droši var likt pārtikas pārpalikumus un novecojušus produktus, dārzeņu un augļu mizas, kā arī nelielus daudzumus papīra dvieļu.